Never ever give up!

Atkal kārtējo reizi sēdu. Esmu bezspēka nomākts. Trūkst enerģijas. Nav ēstgribas. Jūtama miegainība. Gribas aizmigt, bez zinu, ka ja aizmigšu, tad piecelšos tajā laikā kad visi iet gulēt. Tātad plāns - neiet gulēt :D Jāsadomā foršas aktivitātes un jāļauj visam notikt pašplūsmā. Jāpārvar miegainība un jādara kas noderīgs. Pēc plāna jāiet uz treniņu. Kaut kā negribas, bet tāpat vien tur aiziešu. Zinu, ka diez ko progresīvs treniņš nebūs, jo enerģijas trūkums, miegainība un tas, ka negribas ēst dos par sevi manīt un atspoguļosies uz treniņa aktivitāti. Tātad mēģināšu nelikt lielu slodzi. Galvenais turpināt iesākto, kaut vai maziem solīšiem, bet tikai un vienīgi uz priekšu. Tas pats attiecas arī uz citām nozarēm - galvenais turpināt iesākto, kaut vai maziņiem solīšiem, bet tikai un vienīgi uz priekšu. Nevajag apstāties un neļaut sev spert soli atpakaļ, bet gan tikai un vienīgi mērķtiecīgi uz priekšu. Nekad tas vieglākais variants - padoties, apstāties, nesajust grūtības, beigās spēs dot tādu gandarījumu kādu spētu dot sasniegts mērķis. Ir taču forši izjust gandarījumu par kaut ko, kas ir sasniegts ar grūtībām, ne tā?

Jābeidz vien drukāt šeit tas bullšits un pamazām jāiet uz treniņu.

Nospraustie mērķi....

Tā vien likās, ka šeit biežāk kaut ko drukāšu, bet sanāca tā, ka kaut kā nevelk tik ļoti uz to. Bet blogs ir tieši tam paredzēts - lai rakstītu, lai izpaustu domas... Sēdu un nesen aizdomājos par to cik tomēr ir grūti pildīt sev uzstādītos mērķus. Grūti ievērot ultimātus. Itkā nebūtu nekas grūts, neizpildāms, bet gadās, ka nespēju sasniegt plānoto. Domāju, domāju un izdomāju, ka problēma ir nevis tajā, kas liek man neizdarīt ieplānoto, bet gan manī. Vaina ir manī, tajā, ka sev to apsolīju un, ka nesanāk likt sev darīt visu izdarīt kā tas bija plānots. Ja mērķis ir maziņš, sīks un neprasa daudz laika, lai to izpildītu, tad visu sanāk izdarīt kā plānots, bet ja tas ir kaut kas krietni lielāks, tas prasa daudz, daudz, daudz laika, tad ilglaicīgi uz to tiekties ir daudz, daudz grūtāk. Gribasspēks man ir, bet iespējams, ka vainīga mana nespēja sevi ilglaicīgi ierobežot, lai sasniegtu vēlamo. Nespēks, sevi ierobežot. Atliek vien biežāk vairāk aizdomāties, izprast problēmas cēloni un rast spēku un risinājumu, lai pildītu nosprausto mērķi.

Izveidoju arī es savu blogu.

Tā nu šovakar iekārtojās, ka izveidoju arī savu blogu. Agrāk biju dzirdējis un arī lasījis par dažādiem blogiem, biju pat izveidojis sen atpakaļ kaut kādu blogu, taču aizmirsu paroli un viss tika atstāts novārtā. Nezinu vai blogs kaut kādā veidā man palīdzēs, bet noteikti zinu, ka tas palīdzēs man kaut minimāli izpausties :)